Grāmata pašiem mazākajiem paredzēta, lai dotu bērna priekšstatu par to, kas ir ģimene. Taču grāmatas autoriem kaut kā ir sanācis, ka ģimene tas, pirmkārt, ir tēvs-vientuļnieks un bērni, tad seko māte-vientuļniece ar bērniem, tālāk seko vectētiņš un vecmāmiņa ar bērniem, divas mammas un bērni, divi tēti un bērni un tikai pašās beigās tiek nolikta tradicionālā ģimene – mamma, tētis un bērni. Kāpēc tad pašās beigās?
Tālāk grāmatā tiek stāstīts par to, ka ģimenes mēdz būt dažādas – lielas un mazas, par to, ka cilvēki dzīvo dažādās mājās… un tālāk seko visai interesants sižets: tētis sēž mājās ar bērniem, bet darījumu mamma skrien uz darbu. Cik ļoti mūsdienu Eiropā nabaga vīriešus grib ietērpt kleitās un pielikt pie plīts un mājsaimniecības…
Pieminēta arī ģimene, kurā vīrietis tomēr ir uzņēmies galveno lomu. Tomēr, ak vai, šāda ģimene nudien neizskatās laimīga – tētis sēž ar kalkulatoru un nevar savilkt galus, bet blakus sēž bērniņš ar krājkasīti.
Grāmatā tiek apskatīta arī tēma “Apģērbs”, kurā bērniem tiek pastāstīts, ka ģērbties cilvēki var dažādi, turklāt var uzvilkt zeķes arī uz rokām, apakšbikses uz galvas un visai normāli ir arī tas, ka puika var valkāt klaietu:
Atkārtošana ir zināšanu māte… Tāpēc grāmatas beigās ir parādītas dažādas ģimeņu fotogrāfijas, kurā atkal sastopamas ģimenes ar diviem tētiem, divām mammām. Turklāt tradicionālā ģimene ir attēlota visnelaimīgāk:
