Deputāti grasās pieņemt dzimuma identitātes graujošo Stambulas konvenciju

Stambulas konvencija

Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu

 Konvencija padara vīriešus par vainīgiem

  • Preambula: “atzīstot to, ka vardarbība pret sievietēm liecina par vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu, kura dēļ vīrieši dominē pār sievietēm un diskriminē sievietes un ir apgrūtināta sieviešu pilnīga attīstība.”
  • Lai teiktu, ka tieši sievietes visvairāk cieš no vadarbības, ir jābūt veiktiem pētījumiem par vardarbību ģimenē pret abiem dzimumiem, lai dati būtu salīdzināmi. Konvencijas pamatā ir Eiropas Pamattiesību aģentūras 2014.gadā veiktais pētījums, kas analizē vardarbību tikai sieviešu vidū.[1]
  • Satversmes 92.pants nosaka, ka “Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu”.
  • Lielbritānijā veiktais pētījums parāda, ka 40% no visiem vardarbības gadījumiem upuris ir vīrietis.[2]

Konvencija paredz GENDER jēdzienu ieviešanu normatīvajos atkos

  • p. c) “ar terminu „sociālais dzimums” (dzimte) tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem;”
  • Konvencija no vienas puses atzīst, ka dzimumiem ir specifiskas dzimumu izpausmes, bet tai pat laikā vēršas pret tām kā pret stereotipiem.
  • GENDER ideoloģijas virzītāji mēģina ar dažādiem līdzekļiem piemērot publiskās un privātās sfēras noteikumus LGBT un ultra-feminisma prasībām (gender neitrāla politika, paredzot izvairīties no jēdzienu “māte” un “tēvs” lietošanas, ieviešot genderneitrālas ģērbtuves, dušas u.c. labierīcības, ienākot izglītības programmās ar dzimumu robežu nojaukšanu u.c.)

Konvencija nosaka, ka pilnīga dzimumu līdztiesība ir galvenais stūrakmens, lai risinātu vardarbības problēmas

  • Pēc 2014.gadā Eiropas Pamattiesību aģentūras veiktā pētījuma[3] datiem ir skaidri redzams, ka valstis, kurās ir visaugstākie vardarbības rādītāji ir tieši tās valstis, kurās ilgtermiņā ir realizitētas dzimumu līdztiesības programmas – Dānija (52%), Somija (47%), Zviedrija (46%), Nīderlande (45%), Francija (44%), Lielbritānija (44%), Latvija (39%).
  • Tātad pēc aptaujas datiem, nevis ziņojumu policijā datiem, piemēram, Dānijā no vardarbības ir cietušas 52% sieviešu.
  • Šie dati apgāž Konvencijas pamatapgalvojumu, ka, dzimumu līdztiesības ieviešana būtiski samazinās vardarbības pret sievietēm rādītājus.

Konvencija definē “neaizsargātās personas”, kurām ir lielākas priekšrocības attiecībā pret, piemēram, sievieti, kura nav grūtniece un kurai nav mazu bērnu

  • p. skaidrojums: “Šajā Konvencijā par neaizsargātām tiek atzītas šādas personas: sievietes grūtniecības stāvoklī un sievietes, kam ir mazi bērni, personas ar invaliditāti, tostarp personas ar garīgiem vai kognitīviem traucējumiem, personas no laukiem vai attāliem rajoniem, narkotisko un psihotropo vielu lietotāji, prostitūtas, personas, kuras pieder nacionālajām vai etniskajām minoritātēm, migranti, tostarp nereģistrēti migranti un bēgļi, geji, lesbietes, biseksuālas personas un transpersonas, kā arī personas, kas inficētas ar HIV, bezpajumtnieki, bērni un gados veci cilvēki.”
  • Sievietei, kurai nav mazu bērnu, kura nav stāvoklī, kura nav prostitūta, ir nepieciešams zemāks aizsardzības līmenis (Konvencijas izpratnē).

Konvencija neparedz kompleksus pasākumus vardarbības ģimenē samazināšanai

  • Konvencijas izpratnē aizsargājamas ir tikai sievietes un meitenes, taču vardarbība skar arī vīriešus un zēnus. Konvencija atzīst, ka vīrieši un zēni ir pakļauti vardarbībai, taču nepiedāvā kompleksus risinājumus, kas to mazinātu vai novērstu.
  • Vardarbība ģimenē ir kompleksa problēma, kas jārisina ar visiem ģimenes locekļiem pēc faktiskā problēmas stāvokļa, nevis prezumējot, ka galvenais varmāka ir vīrietis.

Konvencija paredz radikālu iejaukšanos izglītības saturā

  • p. 1. Konvencijas dalībvalstis attiecīgos gadījumus veic vajadzīgos pasākumus, lai visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļautu mācību vielu par tādiem jautājumiem kā sieviešu un vīriešu līdztiesība, tādas dzimumu sociālās lomas, kas nav padarītas par stereotipiem, savstarpējā cieņa, nevardarbīga konfliktu atrisināšana savstarpējās attiecībās, ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm un tiesības uz personas integritāti, un lai šī mācību viela būtu pielāgota audzēkņu spēju attīstības līmenim.
  • Konvencijas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai pirmajā daļā minēto principu ieviešanu veicinātu ikdienējās izglītības ieguves vietās, kā arī sporta, kultūras un atpūtas vietās un plašsaziņas līdzekļos.
  • ANO “Vispārējā cilvēktiesību deklarācijas 26.pants 3.daļa nosaka “Vecākiem ir pirmtiesības izvēlēties, kāda veida izglītību iegūs viņu bērni.
  • Jau šobrīd zēnu augstākās izglītības apguves rādītāji salīdzinot ar meitenēm ir ārkārtīgi zemi. Tieši zēni ir tie, kuri visvairāk priekšlaicīgi pamet skolu.[4]

Dr.iur. B.Rudevska par Stambulas konvenciju:

  • Tā nepamatoti politizē un ideoloģizē vienu jautājumu, kas pieder pie krimināltiesību un kriminālprocesa jomas, vienlaicīgi devalvējot “cilvēktiesību” jēdzienu. klasiskajā izpratnē “cilvēktiesības” darbojas cilvēka attiecībās ar valsti, nevis divu privātpersonu attiecībās.
  • Tā ievieš saistošu, bet vienlaicīgi neskaidru “dzimtes” (gender) kā “sociālā konstrukta” definīciju.
  • Tā atklāti balstās uz vienu radikālu sociālpolitisku ideoloģiju un ar saistošām tiesību normām uzspiež valstīm un to pilsoņiem šīs ideoloģijas postulātus. Tas ir pretrunā ar Satversmes 1.pantā noteikto demokrātiskas valsts virsprincipu, kas aizliedz valstij padarīt vienu noteiktu ideoloģiju vai pasaules uzskatu par oficiālu un uzspiest to pilsoņiem.
  • Tā uzspiež tik plašu “vardarbības” jēdziena definīciju, ka tā ietver sevī praktiski jebko un padara šo jēdzienu par būtībā bezjēdzīgu. Rezultātā tiek pārkāptas ne tikai tiesības uz ģimenes dzīves neaizskaramību, bet arī privātās un publiskās jomas nošķiršanas princips, kas ir viens no klasiskas liberālās demokrātijas stūrakmeņiem.
  • Tā bez jebkādas objektīvas vajadzības ievieš īpašu tiesību jēdzienu jeb institūtu – “vardarbība ģimenē”, tādējādi uzbrūkot ģimenes institūtam kā tādam.
  • Tā neievēro elementāras procesuālas garantijas, kas demokrātiskā tiesiskā valstī piemīt aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem.

[1] http://fra.europa.eu/en/publications-and-resources/data-and-maps/survey-data-explorer-violence-against-women-survey

[2] http://www.parity-uk.org/briefing.php

[3] http://fra.europa.eu/en/publications-and-resources/data-and-maps/survey-data-explorer-violence-against-women-survey

[4] http://www.economist.com/news/international/21645759-boys-are-being-outclassed-girls-both-school-and-university-and-gap

 

avots- http://asociacijagimene.lv/