Aicinājums atsaukties visas tās ģimenes no Latvijas, kas cietušas no Lielbritānijas sociālo dienestu patvaļas! Projekta mērķis ir apzināt šīs ģimenes (atklāti vai anoními) un datus iesniegt Latvijas Saeimā, jo šīs dramatiskās statistikas Latvijā nav. Šādi kopīgiem mērķiem mēs varam mēģināt ietekmēt šo patvaļu. Projekta ietvaros ģimenes (anonīmi vai atklāti) tiek aicinātas aizpildīt anketu. Ar papildus informāciju Jūs varat iepazīties zemāk, kā arī sūtot informāciju uz e-pastu laila_br@hotmail.co.uk (no kurienes arī Jums tiks izsūtīta anketa). E-pastus saņems un projektu vada Laila Brice, kas pati ir cietusi no šīs sistēmas.

Lūgums atsaukties un piedalīties aptaujā VISIEM Latvijas iedzīvotājiem, kuri jebkad agrāk ir pārdzīvojuši ģimenes ārdīšanas šausmas, pat tad, ja tiem ir paveicies un ir izdevies atgūt bērnus.

Lūdzu, iepazīstaties ar informāciju zemāk:

NOZAGTIE LATVIJAS BĒRNI.

Tēma: Latvijas pilsoņu bērni, kurus izņēma no ģimenēm Lielbritānijas sociālie dienesti (vietējie) no 2004 līdz 2015 gadam.

Aptaujā iegūtie dati tiek glabāti stingrā konfidencionalitātē un tiks izmantoti tikai un vienīgi konkrētam mērķim: to Latvijas ģimeņu statistikas izpētei, kuras ir cietušas Lielbritānijas sociālo dienestu (tālāk tekstās SD) iejaukšanās dēļ .

Pētījuma rezultāti tiks rūpīgi izstudēti un nodoti tālāk ( saglabājot anketu aizpildītāju anonimitāti) Latvijas Saeimā dramatiskās situācijas, kura daudzu garumā kļuvusi par normu Lielbritānijā, apsriešanai.
Aptaujas dalībnieki tiesīgi paši izlemt vai noslēdzoties aptaujai, nodot tālāk savus personas datus Latvijas Saeimā . Par to tiem ir jāuzraksta personīgi anketā.

Šobrīd ir kļuvis skaidrs , ka vesela paaudze Latvijas bērnu (mūsu emigrantu bērni) ir izaugusi Lielbritānijas sociālo dienestu stingrā uzraudzībā (turpmāk tekstā –SD), kā arī daudzi no šiem bērniem ir kļuvuši par visīstākā genocīda un etnocīda , piespiedu asimilācijas un ‘’pārangļošanas’’ upuriem. Tas nozīmē, ka uz visiem laikiem viņi zaudē savu ģimeni, nacionālās saknes, dzimto valodu, reliģiju un savu īsto identitātes sajūtu.
Katrs no šiem stāstiem ir visdziļākā cilvēka traģēdija gan bērnam, gan viņa vecākiem , kā arī viņu tuviniekiem, neskatoties uz to, kādi būtu Lielbritānijas SD iejaukšanās motīvi. Ja uz šo situāciju skatās valsts līmenī, tad tā patiesībā ir etno – katastrofa Latvijas valsts mērogā, jo Latvija ir zaudējusi ne tikai desmitiem tūkstošus emigrējušos iedzīvotājus ekonomiskās emigrācijas rezultātā, bet arī viņu bērnus, kuriem ir tiesības uz savas dzimtās valsts aizstāvību pret Lielbritānijas valsts visatļautību un patvaļu. Pat tad, ja ne visi aizbraukušie bija gatavi braukt atpakaļ uz Latvjiu, kurš un ar kādām tiesībām drīkst atņemt viņiem likumiskās tiesības uz aizstāvību? Kurš, ja ne pati Latvijas valsts aizstāvēs šos nelaimīgos, kuri jau ir bezdibenī un tos, kuri vēl var izglābt savus bērnus nākotnē?
Situācijas zvērību un dziļo amoralitāti pastiprina sejojošais.
Latvijas pilsoņi ( bērni un viņu vecāki) tiek pakļauti necilvēcīgai, sadistiskai (kurai nav nekādu attaisnojumu) , attieksmei no Lielbritānijas SD un tiesu sistēmas puses un viņiem netiek dotas pat cilvēka pamattiesības . Vecāki, kas zaudējuši savus bērnus, sastopas ar Latvijas amatpersonu vienaldzības sienu un nevēlēšanos aizstāvēt savas valsts pilsoņus ( ne vienmēr, bet ļoti bieži) .
Pagaidām nav precīzu datu par to cik Latvijas bērnus ir atņēmuši britu SD mūsu pilsoņiem kopš 2004. gada līdz šai dienai.
Statistika rāda, ka tikai 5% no britu SD atņemtajiem un par tiesāšanas subjektiem kļuvušajiem bērniem, atgriežas atpakaļ savās ģimenēs. Pārējie 95% tiek nodoti ilgstermiņa ‘’aprūpē‘’ (līdz pat 18 gadiem ar tiesībām tikiets dažas reizes gadā) vai arī tos sagaida vēl briesmīgāks liktenis –nodošana ‘’piespiedu adopcijai ‘’ Lielbritānijā pret paša bērna un viņa vecāku (radinieku) gribu. Lielbritānija ir vienīgā Eiropas valsts, kurā šada barbariska parādība, kā ‘’piespiedu adopcija ’’(forsed adoption) , ir likumīga. Bērni, kas kļuvuši par šīs sistēmas upuriem, zaudē saikni ar savu ģimen un savu dzimtu. Tie zaudē praktiski visu, jo viņiem tiek piešķirti jauni vārdi un uzvārdi, jauni viltoti dokumenti ( dzimšanas apliecība un Lielbritānjas pase) . Faktiski Lielbritānijas valsts bezkaunīgi atņem Latvijas valsts pilsoņiem viņu īsto pilsonību – Latvijas pilsonību un tajā pašā laikā, lielākoties, britu SD neinformē Latvijas instiūcijas par tiesas procesiem , kuros piedalās bērni, kas ir Latvijas pilsoņi!
Šī noziedzīgā prakse zeļ un plaukst līdz pat šai dienai, neskatoties uz to, ka pēdējā laikā ir notikuši ļoti svarīgi notikumi , tajā skaitā – precedenta noklausīšanās piesaistot divas Latvijas Saeimas komisijas, kuru iniciators ir Latvijas saeimas deputāts Igors Pimenovs . Noklausīšanās tēma bija mazās Latvijas pilsones, par ‘’piespiedu adopcijas’’ upuri kļuvušās Katrīnas Brices traģēdija . Apsriešanās rezultātā Latvija iesniedza precedentu L ielbritānijas Parlamenta Pārstāvju Palātā, nostājoties aizstāvības pozīcijā ne tikai par Katrīnas brices likteni, bet arī par visiem bērniem – Latvijas pilsoņiem un tas, savukārt, kalpoja kā precedents un paraugs citām valstīm (2015. gada 16. februāris) .
Un tomēr Latvija bērnu etnocīdu apstādināt vēl nav izdevies . Vēl jo vairāk, daudzi Latvijas pilsoņi ir spiesti palikt viens pret viens ar savu nelaimi, pazemojošiem tiesas procesiem un gatavoties visdausmīgākajam –noslēdzoties tiesas procesiem, zaudēt savu bērnu/-us uz visiem laikiem.
Daudzu iemeslu dēļ, līdz pat neseniem laikiem, Latvijā un citās valstīs nebija iespējams pat nojaust, par ko ir pārvērtusies Lielbritānijas ‘’bērnu aizsardzības sistēma’’.
Viens no iemesliem – perfekti izstrādātais valsts propagandas mehānisms, kas iet roku rokā ar viscietsirdīgākajām kūdīšanas tehnoloģijām , vecāku iebiedēšanu, šantāžu ( gadījumos, ja tiek meklēta palīdzība pie medijiem i.t.t. – tiek liegta tikšanās ar bērnu) , cenzūru un klusēšanas orderiem, kurus saņem lielākā daļa vecāku, kas zaudē bērnu/-us.
Otrs iemesls , varbūt, nav tik nežēlīgs , bet, iespējams, pat vairāk traģisks. Daudzi vecāki ir tik ļoti neizglītoti ( izglītības un sadzīves jautājumu ziņā) , ka viņi pat nenojauš par savām tiesībām vērsties pēc palīdzības un konsultācijas pie Latvijas valts pārstāvjiem un , ka viņiem ir šīs tiesības – Eiropas Cilvēktiesību Konvecijas garantētās cilvēka tiesības, Latvijas pilsoņa tiesības uz aizstāvību Latvijas jurisdikcijas rāmjos, kuras garantē Latvijas konstitūcija un starptautiskās tiesību normas.
Kā likums, daudzi no viņiem nekad tā arī nelūdz palīdzību Latvijas valsts amatpersonām un jūk prātā savā nelaimē, dzīvojot izolētībā un vientulībā, slīcinot sevi alkoholā vai arī dzemdējot citus bernus jau turpat – Angiljā, no jauna pakļaujot riskam (sevi un savus bērnus )tikt izšķirtiem. Un Latvijas amatpersonas pat nenojauš par viņu eksistenci, par viņu bērniem – Latvijas pilsoņiem, kas aizplūst Lielbritānijas ‘’fosteringa’’ un ‘’piespiedu adopcijas’’ tirgū.
Tādā veidā šie bērni uz visiem laikiem pazūd no Latvijas vēstures un daudziem no viņiem vecāki pat nepagūst noformēt Latvijas pilsoņa pasi, jo vecāki nezin par savām tiesībām to darīt. Pārsteidzoši, bet fakts: daudzi vecāki (Latvijas pilsoņi) domā, ka, ja viņu bērns ir dzimis Lielbritānijā, tad viņš (bērns) vairs nav Latvijas pilsonis un šis ir vēl viens iemesls, kas vecākus attur no cīņas par saviem atņemtajiem bērniem.
Īpašā kategorijā ir zīdaiņi, kas kas piedzimist Latvijas pilsoņiem un kas tiek atņemti vecākiem bērna dzīves pirmajās stundās vai pāris mēnešus pēc dzimšanas. Katrā gadījumā šie bērni netiek reģistrēti Latvijas pilsoņu reģistrā un viņi priekš Latvijas neeksistē, kaut arī šo bērnu pilsonību , pēc būtības, vardarbīgā un barbariskā veidā nozog Lielbritānijas valsts jau pie bērna dzimšanas .
Viens no Latvijas Saeimas deputātiem, 2015. gada 3. februārī notikušās Saeimas Komisiju slēgtās sēdes dalībnieks, teica: “neskatoties uz iemesliem, kas lika jums pamest Latviju – jūs un jūsu bērni ir mums dārgi. Mūsu pienākums ir jūs aizstāvēt”.
Projekta sākotnējais mērķis ir anketu izsūtīšana Latvijas pilsoņiem, kas cietuši Lielbritānijas vietējo sociālo dienestu nelikumīgas darbības dēļ no 2004 – 2015 gadam.
Pēdējā plenārsēde Latvijas Saeimā pirms vasaras atvaļinājuma notiks 2015. gada 18. jūlijā un vasaras atvaļinājums beigsies augusta beigās. Divu mēnešu laikā ir iespējams iegūt pietiekoši daudz informācijas no Latvijas pilsoņiem , kuri, no vienas puses, cietuši britu SD dēļ un, no otras puses, Latvijas amatpersonu nolaidības un neieintersētības dēļ. Tālāk pēc plāna – apstrādāto datu analīze pieprasījuma formā tālākai izskatīšanai Latvijas Saeimā.
Anketa , kas izstrādāta sākumprojekta rāmjos, satur daudz jautājumus , atbildot uz kuriem, būs iespējams izanalizēt Lielbritānijas vietējās varas, slēgtās (slepeno) ģimenes tiesas , Latvijas amatpersonu darbību , kā arī atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem atbildes nav bijušas dzirdamas vairāku gadu garumā , taja skaitā par Latvijai zaudētiem bērniem.
‘’Esmu gatavs un vēlos aizstāvēt mūsu cilvēku vecāku tiesības. Es jau apsriežu ar Saeimas kolēģiem likuma grozījumu plānu , kas uzilks par pienākumu visai tiesību sistēmai sākot no vēstniecības konsulāta līdz ministriju departamentiem, izskatīt prioritārā kārtībā jebkuru sūdzību, kas atteicas uz musu cilvēku un viņu bērnu, kas dzimuši ārzemēs, vecāku un bērnu tiesību pārkāpumiem , līdz pilnīgam situācijas atrisinājumam. Ja nepieciešams, palielināt juristu skaitu vēstniecībā. Sodīt jebkuru nevērību, vilcināšanos, aizmiršanu un paviršību mūsu tiesību aizstāvēšanas lietās. Ieviest vēstniecībās bezmaksas psiholoģisko palīdzību , ticīgiem cilvēkiem atvērt vēstniecībā starpkonfesionālu baznīcu’’. (Igors Pimenovs)
No savas puses es vēlos pielikt visas pūles, lai panāktu , ka visi Latvijas pilsoņi, kas cietuši Lielbritānijas SD patvaļīgas rīcības dēļ , uzzinātu par šo projektu un saņemtu iespēju piedalīties, pirmkārt, aptaujā.
Lai saņemtu anketu PDF formātā, izsūtiet, lūdzu, īsu pieteikumu uz manu e-pastu vienā no trīs , jums pieņemamām, valodām : latviešu, krievu, angļu.
Jūs man palīdzēsiet vēstuļu šķirošanā, ja norādīsiet vēstules tēmu kā «LV Berni”, “Латвийские дети» vai «Children LV”. Norādiet, lūdzu arī vēlamo anketas valodu – latviešu, krievu, angļu.
Šo projektu nav iespējams celt gaismā bez mediju palīdzības, tādēļ es būšu ļoti pateicīga par jebkuru palīdzību šīs informācijas izplatīšanā : mums ir jāatrod pieeja pēc iespējas lielākam Latvijas pilsoņu skaitam, kuri ir pelnījuši, lai tos, beidzot, kāds sadzird!

Laila Brice raksta, ka “šajās dienās, kuras ir izstiepušās moku pilnās nedēļās , kad gaidu tiesas lēmumu , šis projekts kaut kādā mērā palīdz man izturēt šo pārbaudījumu.
Es ar pateicību , nezaudējot realitātes sajūtu, pieņemšu jebkuras atsauksmes un aizrādījumus.
Diemz’’el, saprotamu iemeslu dēļ, es spēju fiziski uzņemties tikai Latvijas bērnu , kas kūvuši par Lielbritānijas SD upriem, tēmu. Ja Dievs dos un viss notiks tā kā plānots , projekts var pāriet citā līmenī. Šobrīd esmu saņēmusi atļauju aptaujāt britu sistēmas cietušos.
Ceru, ka ar jūs palīdzību mēs atradīsim tos, kas nezin par mūsu grupu un mūsu projektu.
Ar Dievu!
Pieteikumus anketas saņemšanai sūtiet uz manu e-pastu : laila_br@hotmail.co.uk ”
P.S. Lūgums atsaukties un piedalīties aptaujā VISIEM Latvijas iedzīvotājiem, kuri jebkad agrāk ir pārdzīvojuši ģimenes ārdīšanas šausmas, pat tad, ja tiem ir paveicies un ir izdevies atgūt bērnus.