Homoseksuāļu aizstāvju viens no argumentiem – mēs esam tādi paši, mūsu dzīves veids ir tāds pats, mēs ne ar ko neatšķiramies… Tomēr tas ir pretrunā ar pašu homoseksuāļu stāstiem, ex-homoseksuāļu stāstiem, psihologu liecībām un arī dažiem statistikas datiem. Secināms, ka homoseksuālu cilvēku dzīvesveids vidēji ir atšķirīgs tādās pozīcijās kā monogāmija, uzticamība, partneru skaits dzīves laikā, HIV inficēšanās varbūtība u.c.
Zemāk ir apkopoti izvilkumi no dažādiem rakstiem, tie ir vairāk vai mazāk oficiālu organizāciju, zinātnisku pētījumu u.tml. dati (piemēram, Family Research Council, Christian Apologetic & Research Ministry, Centers for Disease Control and Prevention u.c.). Lai gan vienmēr var strīdāties par statistiku un korektu izlases izvēli, tomēr izmantotie avoti apliecina arī cilvēku liecības.
Viņu dzīvesveids ne ar ko neatšķiroties….!?
1) Homoseksuālo pāru attiecības ir vidēji mazāk noturīgas un ilgst mazāku laiku nekā heteroseksuālās attiecības. Homoseksuāļiem dzīves laikā ir bijuši daudz vairāk partneru salīdzinot ar heteroseksuāļiem. Piemēram, [1], [2] minēts, ka “pētījumi parāda, ka vidēji gejiem dzīves laikā ir bijuši pat simts partneru“. Ir minēts pētījums (Bell & Weinberg), kur starp respondentiem (homoseksuāliem vīriešiem) 83% respondentu ir bijuši vairāk kā 50 partneri, 43% uzrādījuši skaitli 500, bet 28% minējuši skaitli 1000… Tas maz ir iespējams?! Šis nav vienīgais pētījums, kas to apliecina. Piemēram, Paul Van de Ven pētījumā 10-15% atpaujāto bijuši vairāk kā 500 partneru. Turklāt homoseksuāļi daudz vieglāk stājas gadījuma rakstura attiecībās. Kādā pētījumā paskaidrots, ka gandrīz 80% aptaujāto homoseksuāļu atzinuši, ka vairāk kā puse partneru ir bijuši svešnieki.
2) Papildinot iepriekšējo apgalvojumu, pētījumi parāda, ka homoseksuāļiem daudz biežak nekā heteroseksuāļi pastāv vienlaicīgi attiecībās ar vairākiem cilvēkiem. Jēdzieniem “monogāms” un “uzticīgs” šo cilvēku vidū ir cita nozīme nekā tradicionālo ģimeņu piekritējiem. Proti, no aptaujātiem (homoseksuāli), kas sevi pieskaitīja uzticīgo grupai, tikai 25% norādījuši, ka bijuši arī “monogāmi”. Lielākā daļa homoseksuālu respondentu paskaidrojuši, ka papildus attiecības ir norma.
4) Atsevišķos reģionos, kuros ir atļauta viendzimuma laulību reģistrācija, homoseksuālie pāri daudz retāk izvēlas reģistrēt savas attiecības.
5) Pastāv viedoklis, ka homoseksuāļu dzīves ilgums vidēji ir par gadiem 20 mazāks kā heteroseksuāļu dzīves ilgums. To apliecinājuši arī daži pētījumi. Homoseksuālu atbalstītāji gan aktīvi noliedz šo viedokli un uzskata, ka pētījumi, kas nonākuši pie šāda atzinuma, nav bijuši korekti, nav tikusi izmantota reprezentatīva izlase u.tml. Tomēr zemāks dzīves ilgums ļoti labi saskan ar faktu, ka tieši starp gejiem ir statistiski visvairāk HIV slimnieku. [4] avotā sīkāk pastāstīts, ka tieši geji un biseksuāli vīrieši ir tā grupa, kurā vislielākā daļa ir HIV slimnieku. Tas nav nekas pāsrteidzošs un šokējošs, turklāt drīzāk otrādi – tas ir likumsakarīgi ņemot vērā lielo partneru skaitu un gadījuma sakarus, ko aktīvi piekopj liela daļa homoseksuāļu.
HIV ietekmēto personu skaits 2010 gadā. MSM – geji vīrieši.
Dzīvesveids, ko piekopj homoseksuāli, izraisa ne tikai HIV, bet arī citas STS slimības. Neskatoties uz to, ka medijos stāsta, ka STS slimību risks homoseksuāliem un heteroseksuāliem pāriem ir vienāds, patiesībā pāri, kas piekopoj homoseksuālu dzīves veidu ir pakļauti daudz lielākam riskam saslimt ar STS, kā arī fiziskām traumām, psihiskiem traucējiem, kā arī saīstinātam dzīves ilgumam [5]. Homoseksuāļi daudz biežāk ir pakļauti arī depresijai un pašnāvnieciskām vēlmēm. Nereti homoseksuāļu atbalstītāju vidū šo faktu attaisno ar sabiedrības negatīvo attieksmi pret homoseksuāļiem, taču šie fakti ir patiesi arī tajos reģionos, kur sabiedrībā LGTB attiecības faktiski netiek nosodītas – piemēram, Nīderlandē. Tas pats sakāms arī par atkarību no narkotikām.
6) Vairāki pētījumi atklāj, ka homoseksuālās un biseksuālās ģimenēs ir daudz lielāka vardarbības (emocionālās un fiziskās) varbūtība. Pārsteidzoši, ka homo/bi sieviešu vidū šie rādītāji ir visaugstāki, taču arī homoseksuālu / biseksuālu vīriešu vidū šie rādītāji ir augstāki nekā heteroseksuāļu vidū. [3]
Ja pat var strīdēties par kādu absolūto patiesību, statistiku un korektu izlasi, uzskatu, ka tas tomēr parāda zināmas tendences par homoseksuāļu dzīves veidu. Vai šādu dzīvesveidu var mācīt mūsu bērniem?! Brīdī, kad skolās un bērnu dārzos sāks ieviest, piemēram, literatūru par homoseksuālām attiecībām, mēs automātiski atzīsim šādu dzīves veidu par normālu, par atbalstāmu.
Es neuzskatu to par normu. Tādēļ es uzskatu, ka izglītības iestādēs nedrīkst homoseksuālās attiecības pasniegt kā normu, bet ir jāveicina tradicionāla ģimene kā vērtība, tradicionālas attiecības kā vērtība, monogāmija, uzticība, vairāk jārunā par tradicionālo ģimeni, mīlestību.
Paraksties par homoseksuālās propogandas aizliegšanu izglītības iestādēs, lai bērnu dārzu plauktos nebūtu grāmatu par “Karali un Karali” vai bērniem skolās nebūtu jāpilda seksuālo pozu tests, kurās figurē arī homoseksuālās attiecības.
[1] http://www.frc.org/get.cfm?i=IS04C02 (autors Timothy J. Dailey, Ph. D.)
[2] http://carm.org/statistics-homosexual-promiscuity
[4] http://www.cdc.gov/hiv/risk/gender/msm/
[5] http://factsaboutyouth.com/posts/health-risks-of-the-homosexual-lifestyle/