Raksts tiek tulkots

Paldies LTV1 raidījumam “Aizliegtais paņēmiens” un Guntim Bojāram, kurš palīdz Lailai Bricei cīņā par savas meitiņas atgūšanu! 

LTV1 video skatiet šeit – http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/06.10.2014-aizliegtais-panjemiens.id36450/

LTV1 mājas lapā par šo situāciju sniegts šāds apraksts:

Lailas Brices stāsts aizsākās 2007.gadā, kad viņa ieradās Londonā. Tur viņa dzīvoja kopā ar savu vecāko meitu Maiju, kad pasaulē 2008.gadā nāca otra meitiņa – Katrīna. Laila bija atradusi dzīvokli, strādāja par redaktori kādā medija un pasniedza franču valodas privātstundas.

Taču tad atnāca 2010.gads… Gada sākumā darbu uzteikusi Katrīnas auklīte. Kamēr Katrīnai nebija atrasts bērnudārzs vai jauna auklīte, viņu esot pieskatījusi vai nu Laila, kas lielāko daļu laika strādājusi no mājām, vai arī vecākā meita Maija. Taču 5.martā Lailai piezvanīja priekšnieks un uzstāja, ka viņai nekavējoties jāierodas redakcijā. Maija tobrīd bija universitātē un pieskatīt mazo māsu nav varējusi. Šajā brīdī Laila zvanīja draudzenei, kas arī dažkārt pieskatījusi Lailas meitiņu. Draudzene piekrita braukt, taču Lailas priekšnieks turpinājis nepārtraukti zvanīt un licis steigties uz darbu, bet draudzene kavējusies sastrēgumā. Pārliecinājusies, ka ar Katrīnu nekas slikts nenotiks, Laila, bailēs zaudēt darbu, devusies uz redakciju. Kamēr Laila jau bija devusies uz darbu, bet viņas draudzene vēl nebija ieradusies, Lailas mājas īpašnieks izsaucis policiju un pastāstijis policijai, ka bērns mājās palicis mājās…

Draudzene ieradās pie Katrīnas, kad tur jau bija policija. Savukārt kad Laila atgriezusies mājās, mazās Katrīnas tur jau vairs nebija… Kopš tās dienas meitiņa burtiski tika atņemta mātei un atrodas britu sociālo dienestu un audžuvecāku uzraudzībā.

Bērna atstāšana mājās šajā situācijā tika uzskatīta par pietiekamu pierādijumu tam, ka Laila savai meitai Katrīnai ir bīstama. Jau pagājuši 4 gadi, bet ar meitu Lailai atļauts tikties retos gadījumos un tikai sociālā darbinieka klātbūtnē. Pētot Lailas Brices lietu, atklājās, ka šādā situācijā nonākuši simtiem, pat tūkstošiem Lielbritānijā dzīvojošu vecāku, tai skaitā arī vairākas ģimenes no Latvijas.

Tāpēc rodas jautājums – cik bieži sociālo dienestu lēmums – šķirt bērnu no ģimenēm – ir bijis pamatots?

Mēs no sevis gribam piebilts, ka jau ilgāku laiku sekojam Lailas Brices situācijai. Laila Brice atšķirībā no simtiem un tūkstošiem citu vecāku nepadevās attiecīgo iestāžu spiedienam. Neskatoties uz nepārtrauktiem draudiem, ko šo iestāžu darbinieces izteica Lailai – nekad vairs neredzēt savu meita, Laila Brice jau četrus gadus cīnās par savas meitas atgriešanu, vēršoties burtiski visās iespējamās  iestādēs un visam amatpersonām, kas vien teorētiski būtu spējīgi kā ietekmēt šīs situācijas iznākumu – Latvijā, Anglijā un Eiroparlamentā.

Ar savu neatlaidību Laila Brice panāca to, ka viņas lieta ir ieguvusi arī starpautisku nozīmi cīņā par cilvēktiesībām, cīņā par bērnu tiesībām augt savā ģimenē. Lailu atbalsta daudzi cilvēki vairākās valstīs.

Jāpiebilst, ka Anglijas varas iestādes šķir mazo Katrīnu ne tikai no savas mātes, bet arī no viņas vecākās meitas Maijas, kas ir jau pieaugusi. Maija ir lieliska meita un māsa, kas pierāda Lailas spējas būt par labu māti (gribētos teikt – kopš kura laika kādam vispār jāpierāda “savas spējas būt par māti”?!).

Laila Brice ar savu mazo piecus mēnesus veco meitiņu (2008.gads) http://www.antijujuagency.org/2013/10/laila-brice-story-save-katya-from.html

Aktīvisti 2014.gadā palīdzējuši Lailai Bricei arī organizēt piketu iepretim Lielbritānijas vēstniecībai Latvijā. Ņemot vērā, ka Laila un viņas meitiņa ir Latvijas pilsone, Laila cīnās, lai lieta tiktu izskatīta Latvijā nevis Anglijā. Tāpat pikets notika pie Rīgas domes un Prezidenta pils, kas piesaistīja arī Latvijas Republikas prezidenta Andra Bērziņa uzmanību.

Diemžēl Latvijā, vecākiem nemanot, tiek pārņēmta ES esošās likumdošana arī bērnu tiesību jautājumā. Arī pie mums parādās arvien vairāk gadījumu, kad bāriņtiesas lēmumi, atklāti sakot, vienkārši pārsteidz. Latvijā jau bijušas vairākas redzamas lietas, par kurām stātstīts LTV, Bez tabu un citos raidījumos vai rakstīts interneta medijos. Taču šie ir tikai daži gadījumi, kad bāriņtiesa uz kādu izdomātu aizdomu pamata vai nebūtisku un risinājumu problēmu dēļ šķīrušas bērnus no savām ģimenēm. Turklāt šajos gadījumos bērni no ģimenes tika šķirti uz pietiekami ilgu laiku (sākot ar vairākiem mēnešiem, bet pat vairāk), lai atstātu bērnos dziļas psiholoģiskas brūces. Parasti mēs uzzinām par šiem gadījumiem tādēļ, ka šo bērnu mātes spējušas nostāties pret esošo sistēmu, meklēt palīdzību medijos, sabiedriskā organizācijā “Dzimta” (www.rod.lv) vai kā citādi nepārstājušas cīnīties… 

Papildus ar šo stāstu varat iepazīties:

http://rod.lv/pikets-lailas-brices-atbalstam

http://www.antijujuagency.org/2013/10/laila-brice-story-save-katya-from.html

https://lailabrice.wordpress.com/

http://ccpexposed.wordpress.com/2013/11/16/laila-brice-who-says-dont-adopt-my-daughter/