Dārgie tēti un mammas – Jums tiešām nav jāsatraucas, ja Jūsu dēls nolems nēsāt kleitu! Šāds ir galvenais grāmatas aicinājums.

Francijā un Vācijā ir dārziņi un skolas, kurās bērni tiek aicināti ģērbties pretējā dzimuma apģērbā. Parasti tie ir speciāli organizēti pasākumi. Turklāt šāda dīvaina pieredze esot piedzīvota arī Latvijā dažos bērnu dārzos un jaunākās klasēs. Dažkārt mēs to palaižam garām, jo uztveram kā kādu pārspīlējumu vai joku, taču uz notiekošo procesu fona, tas tā vairs nešķiet.

Viena no jaunās izglītības mērķiem Eiropas Savienībā ir dzimumu līdztiesība. Diemžēl šis jēdziens ir tik ļoti pārvērties, ka būtībā ietver dzimuma identitātes iznīcināšanu un ir cieši saistīts ar genderu toeriju, kas katram cilvēkam paredz ne tikai bioloģisko dzimumu, bet arī iegūto. Šīs ideoloģijas ietvaros vecākiem ir jāpriecājas un jābūt atvērtiem, ja puika nolēmis ģērbties kleitā.

Gramatā Jakoba jaunā kleita (Jacob’s new dress) tas ir parādīts. Grāmata stāsta par kādu gadījumu, kad bērni ielīda Emīlijas garderobē un sāka pārģērbties – par ko nu kurais. Acīmredzot Emīlijai bija gana daudz karnevāla kostīmu, tādēļ kāds no bērniem uzģērba dinozaura tērpu, cits – super varoņa tērpu, bet Jakobs gribēja būt princese:

Kristofers pateica Jakobam, ka puika nevar nēsāt sieviešu apģērbu, bet Emīlija uz to atbildēja: “Kristofer, beidz norādīt, ko mums darīt“. Pēc tam atnāca Emīlijas mamma un atbalstīja savu meitu. Mājās Jakobs sāka prasīt savai mammai, vai viņš drīkstētu uz dārziņu iet kleitā.  Mamma šaubījās.

Tad Jakobs paņēma dvieli, ietinās tajā un tas izskatījās kā kleita. Tā viņš aizgāja uz skolu, bet riebīgie puikas sāka par viņu ņirgāties un norāva dvieli.

Tad mamma saprata, cik tas ir svarīgi viņas dēlam. Viņa pažēloja dēlu un uzšuva viņam kleitu.

Kad tēvs ieraudzīja savu dēlu kleitā, viņš sava dēla izvēli atbalstīja.

Jakoba iniciatīvu pilnībā atbalstīja arī skolotāji.

Tagad Jakobs ir vislaimīgākais bērns pasaulē.

Šī un citas līdzīgas grāmatas stāsta par to, ka bērns var izvēlēties, kas viņš grib būt – puika un meitene, turklāt tas nav nekas nepareizs, tā nav slimība, dzimumu disforija u.c., patiesībā tas ir pavisam normāli, tādēļ arī vecākiem nevajadzētu par to satraukties. Dārgie tēti un mammas – Jums tiešām ir jāprie

Jā, protams, bērni ir jāatbalsta, taču visam ir arī kādas morālas robežas. Grāmatā attēlotais nedrīkst būt ikdienišķs, mūsuprāt, to nedrīkstētu akcentēt un popularizēt. “Different is fun” (“Dažādība – tas ir jautri”) – tāds ir kādas meitenes viedoklis, kuras vecāki priecajas par šādas grāmatas esamību.

Zviedrijā šāda ideoloģija darbojas jau sen un tā sekas mēs varam vērot, piemēram, filmā “Mēs nožēlojam” (Angrarna). Viņi stāsta, ka dzimumu maiņas pieredze nenes viņiem apmierinājumu un tagad viņi vēlas atgriezt to atpakaļ: http://doskado.ucoz.ru/blog/2013-04-05-10231

Turpretim cita grāmata, kas paredzēta mūsdienīgiem vecākiem, raksturo dzimumu maiņas procesu – cik viegli tas ir izdarāms! Un nekādu seku tam nav – ne fizisku ne psiholoģisku. 

Mana princese puika!

Šāda literatūra mudina bērnus un vecākus eksperimentēt.