Metodikas rokasgrāmata meiteņu un zēņu vadītājiem (centrs “Marta”)

10419947_10152887889657427_748065556652077016_n 10857825_10152887889717427_5189187310072028689_n

(piemēri, kas apstiprina kritēriju nepieciešamību, lai novērtētu materiālu piemērotību   izmantošanai izglītības un audzināšanas darbā izglītības iestādēs)

1. Resursu centra sievietēm „Marta”  īstenotā zēnu un meiteņu diskusiju grupu metode, kas Latvijā tiek īstenota kopš 2009.gada .

Sadarbībā ar Ālandu salu Miera institūtu RCS „Marta”  izdevis Mīas  Hanstrēmas  „Metodikas rokasgrāmatu meiteņu un zēnu grupu vadītājiem, izvērtējot uz stereotipiem balstītu dzimumu uztveri” (2011) [1] .

marta4marta2marta5mart

Metodikā diskusiju raisīšanai zēnu un meiteņu grupās izvirzītas darba metodes, kas ir pretrunā ne tikai bērnu un jauniešu veselīgai tikumiskai attīstībai, bet veselīgai (garīgai,  fiziskai un emocionālai) attīstībai vispār:

  • uzdevumā, kura mērķis ir veicināt diskusiju par tēmu “sekss”, norādījumā grupas vadītājam teikts: „Neaizmirsti uzsvērt, ka viedokļi var būt dažādi par to, kad sākt nodarboties ar seksu; ka sekss var būt arī tikai iekāres dēļ, tāpēc, ka gribas; norādi, lai nodarbotos ar seksu, diviem cilvēkiem nav jābūt pārim, viņi pat var nepazīt viens otru, bet galvenais — viņiem abiem ir jāgrib nodarboties ar seksu. Tieši tāpat mēs drīkstam arī negribēt seksu vai dzimumaktu”  (69.lpp.).
  • uzdevums grupas dalībniekiem izmēģināt prezervatīvu lietošanu, uzvelkot tos uz burkāna;
  • uzdevums sabiedriskā vietā (uz ielas) izspēlēt geju subkultūrai raksturīgos lomu modeļus ‘drug king’ un ‘drug queen’  (31.lpp.).
  • martagrug

Metodika balstīta zilo (queer) teorijā, ka  dzimums ir sociāls konstrukts, loma, ko nosaka kultūrsociālā vide, un ko cilvēks var brīvi izvēlēties un mainīt savas dzīves laikā, nevis dzimums kā  bioloģiski noteikta iedzimta un nemaināma cilvēka īpašība:

Zēnu un meiteņu grupās tiek uzskatīts, ka veids, kādā sabiedrība iedala dzimumus  un izturas pret tiem, nav iedzimts vai neizmaināms. Dzimumus galvenokārt veido sabiedrības normas un uzskati… Mūsdienās izpratne par dzimumiem ir spēcīgi balstīta idejā par to, ka abi dzimumi ir viens otra pretstati. Trūkst neitrāla iedalījuma.” (22.lpp.)

„Teorētiski tā ir izpratne par to, ka dzimums ir sociāla konstrukcija kulturālā sabiedrībā. Sievišķo un vīrišķo nosaka kultūra. Dzimums ir konstrukcija, kas veidojas sabiedrībā, kas visu laiku mainās” (27.lpp.).

Šai sakarā vēlamies  informēt, ka 2014.gadā Francijā sabiedrības spiediena rezultātā pēc eksperimentāla pilotprojekta īstenošanas tika atcelts lēmums formālajā izglītībā ieviest dzimumu līdztiesības mācību kursu  “ABCD de l’égalité” (the ABCD of gender equality), kura mērķis bija lauzt dzimumu stereotipus skolās un izplatīt pieņēmumu par dzimumu kā sociālu konstruktu.    

Konsekvences!

1)    Latvijas Dzimumu līdztiesības komiteja (Labklājības ministrija kā koordinējošā ministrija) atzinusi zēnu un meiteņu diskusiju grupu metodi par labas prakses piemēru pamatizglītībā un vidējā izglītībā, kā arī rekomendējusi zēnu un meiteņu diskusiju grupu metodi turpmākai visaptverošai ieviešanai interešu izglītībā par valsts finansējumu[2];

2)    dažādu projektu un pasākumu ietvarā Latvijas izglītības iestādēs tiek turpināta šīs metodes popularizēšana un izmantošana[3];

 

Avots: RSC „Marta” prezentācija  „Biedrība sieviešu resursu centrs „Marta” un interešu aizstāvība”, 2013

3)    skolotāji pēc apmācībām metodes lietošanā apstiprina metodes izmantošanas iespējas audzināšanās stundās un mācību priekšmetos[4];

4)    Labklājības ministrija Mīas  Hanstrēmas  „Metodikas rokasgrāmatu meiteņu un zēnu grupu vadītājiem, izvērtējot uz stereotipiem balstītu dzimumu uztveri” rekomendējusi kā ieteicamo literatūru pedagogiem par vienlīdzīgām iespējām zēniem un meitenēm[5].



2.
Golnāra Baraha, Egita Gritāne, Jennija Jūnstoija „Meiteņu un zēnu grupu metodes ietekme. Darbs ar jauniešiem dzimumu līdztiesības veicināšanai Alandu salās un Latvijā no dzimtes studiju un sociālās psiholoģijas skatupunkta”.- Resursu centrs sievietēm Marta/The Aland Islands Peace Institute. – 2011. Pieejams:   http://marta.lv/docs/1283/2013/MARTAS_pe…)

Iepazīstoties ar pētījuma saturu, rodas šaubas par pētījuma ticamību kopumā, jo sagaidāmie rezultāti nereti liecina par bērnu teiktā interpretāciju vēlamajā ievirzē, lai apstiprinātu metodes efektivitāti.  Pētījumā, lai pēc darbošanās grupā novērtētu pusaudžu attieksmes maiņu pret pusaudžiem divas reizes (projekta sākumā un nobeigumā) tiek lūgts piecu ballu sistēmā novērtēt attieksmi pret dzimumjutīgām profesijām (policstiem/policistēm, bērnudārzu audzinātājiem/ām, modeļiem/modelēm, prostitūtām vīriešiem/prostitūtām sievietēm):

 

http://marta.lv/docs/1283/2013/MARTAS_petijums_2011.pdf

prost prost2

Labklājības ministrija šo gendera/zilo teorijā balstīto  pētījumu izmanto dzimumu līdztiesības politikas pamatošanai ar dzimumu līdztiesību saistītos dokumentos.


3.
2011.gadā Latvija (Valsts izglītības un satura centrs) piedalījās Eiropas Komisijas finansētā Leonardo-da-Vinci programmas inovāciju pārneses projektā “EURIALO”, kura ietvarā iznāca Rokasgrāmata „Crowsing  diversity – teorētiski un praktiski ieteikumi, lai mazinātu diskrimināciju seksuālās orientācijas un etniskās piederības dēļ”[6](satura sagatavošanā piedalījušies arī Latvija speciālisti Inta Baranovska, Guntra Kaufmane, Ieva Margeviča, Aina Špaca)  un citi atbalsta materiāli.

Rokasgrāmata paredzēta skolotājiem, sociālajiem un veselības darbiniekiem darbam vidusskolās ar jauniešiem vecumā no 14-20 gadiem, lai mazinātu diskrimināciju seksuālās orientācijas un etniskās piederības dēļ. Tajā paustās nostādnes attiecībā uz ģimeni, seksualitāti, dzimumidentitāti u.c. būtiskiem cilvēka personības aspektiem tomēr būtu nepieciešams izvērtēt gan no medicīniskā, gan ētiskā viedokļa.

Piemēram:

  • attiecībā uz geju un lesbiešu dzīvesveidu rokasgrāmatā teikts, ka „Jācer, ka šos „alternatīvos” modeļus būs iespējams uztvert kā kopējus un pieņemtus kultūras modeļus, jo tie jau ir realitātes daļa”;
  • skolotājiem tiek ieteikts, ka „seksualitāti vajadzētu pasniegt kā dažādu seksuālās orientācijas un identitātes veidu apkopojumu, kurā heteroseksualitāte un homoseksualitāte ir tikai divi no daudziem”, lai nepamudinātu „jauniešus uzskatīt, ka ir kāda „normāla” seksuālā orientācija un pārējās ir „nepareizas”.

Šādā redzējumā rokasgrāmatā skola tiek saskatīta kā piemērota vieta „dažādības integrācijai un cildināšanai un dažādības kā iespējas un potenciāla personības izaugsmei atpazīšanai”.

  • skolotājiem tiek ieteikts likt skolēniem apzināties, ka seksualitātes uztvere viņiem ir ieaudzināta, ka, homoseksualitāte, biseksualitāte u.c. veida seksualitātes ir „viens no iespējamiem rezultātiem personas normālā emocionālā attīstībā”; skolotājam vajadzētu „demonstrēt homoseksuālu seksualitāti kā dabīgu un pareizu veidu, izpaužot jūtas un dzīvojot kopā ar citiem”;
  • lai runātu ar skolēniem par seksualitāti, un atbrīvotos no heteroseksuālās kultūras ietekmes, skolotājiem tiek piedāvāta šāda izpratne par seksu: ”Šis uzskats var mainīties, ja mēs uzlūkojam seksu kā vienu no pamata veidiem, ar kuru personas var izteikt sevi pasaulei un ar prieku izveidot intīmu un pilnvērtīgu sarunu ar sevi un citiem. Šajā sakarā seksuālā uzvedība ir personas identitātes veidošanas procesa sastāvdaļa. Patiešām, tas ir personisks ceļojums sevis meklēšanai, kas turpinās un mainās līdzi laikam; tā ir zināšanu uzkrāšanas pieredze atsevišķi no reproduktīvās funkcijas un no jebkuras kategorizācijas, ieskaitot dalījumu sievietēs-vīriešos, aktīvajos-pasīvajos, valdošajos-padotajos un heteroseksuālajos-homoseksuālajos.”
  • rokasgrāmatas autori atzīst, ka „mūsdienās, šķiet, vairs nav tik svarīga nepieciešamība iegrožot savu identitāti noteiktos rāmjos” – līdz ar to dzimumidentitātes traucējumi, seksuālās izvēles, seksuālās uzvedības vai orientācijas traucējumi, kam būtu pievēršama uzmanība no terapeitiskā  viedokļa, tiek atzīti vien par „stereotipiem”: „Psiholoģiskās palīdzības sniedzējs rīkotos labāk, pievēršoties indivīda emocijām un veidam, kādā viņš/viņa izdzīvo savas attiecības, nevis koncentrējoties uz stereotipu nosaukumiem. Ir svarīgi atcerēties, ka līdztekus homo-biseksualitātes jēdzienam pastāv arī biemocionalitātes jēdziens. Piemēram, tas var nozīmēt, ka cilvēks sevi uztver kā homoemocionālu indivīdu (t.i., viņš/viņa iemīlas tikai sava dzimuma pārstāvjos), bet uzskata, ka ir biseksuāls (t.i., iesaistās seksuālās attiecībās ar abiem dzimumiem)”.


4.
2012.gadā „Izglītības attīstības centrs” Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros organizēja izglītības darbinieku apmācību un izdeva atbalsta materiālu skolotājiem „Saskarsme, daudzveidība, tolerance”[7], kurā par stereotipiem, kas var kalpot par pamatu dzimumu diskriminācijai, nosauktas iedzimtas, objektīvi pastāvošas dzimumu bioloģiskās atšķirības:

„Daži mūsu kultūrā sastopamie dzimumu stereotipi, kuri var izraisīt diskrimināciju:

  • Zēni salīdzinājumā ar meitenēm ir agresīvāki, trokšņaināki, pārgalvīgāki. Savukārt meitenes ir emocionālākas, paklausīgākas, kārtīgākas.
  • Izziņas procesā (mācībās) dzimumam ir nozīme. Zēniem labāk nekā meitenēm padodas fizika, matemātika, informātika, jo zēniem ir vairāk attīstīta loģiskā domāšana. Meitenēm savukārt labāk padodas literatūra un māksla, jo viņām vairāk attīstīta iztēle un emocionalitāte” u.c.

Autori faktiski aicina skolotājus īstenot dzimumu diskrimināciju, noliedzot katra dzimuma bioloģiskās atšķirības un to noteiktās vajadzības. Ideoloģisku/teorētisku pieņēmumu vārdā tiek ignorēts zinātnieku viedoklis par to, cik svarīgi izglītības saturā un procesā  ir ņemt vērā zēnu un meiteņu atšķirības (Jēkabs Raipulis (2014) Dzimumdimorfisms un pedagoģija. No: Dabaszinātnes un pedagoģija. Monogrāfija. Natural Sciences and pedagogy.Monograph. Rīgas Pedagoģijas un vadības akadēmija: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 113.-194.lpp).

Vēlamies pievērts uzmanību, ka tai pat laikā Igaunija 1. Starptautiskajā starpdisciplinārajā konferencē (1st Annual International Interdisciplinary Conference, AIIC 2013), ko 2013.gadā Azoru salās, Portugālē organizēja Eiropas Zinātnes institūts, savā ziņojumā norādīja uz pētījumā apstiprināto nepieciešamību bērnu apmācībā ņemt vērā zēnu un meiteņu bioloģiskās atšķirības un respektēt attiecīgās katra dzimuma sociālās lomas, lai sasniegtu iespējami labākos mācību rezultātus abu dzimumu vidū. 


 5. Projekta „Laužam stereotipus – stiprinām iecietību” ietvaros, kuru finansēja Eiropas Savienības Fundamentālo tiesību un pilsoniskuma programma (2012) tika izdota„Multikulturālās izglītības rokasgrāmata[8], kurā teikts, ka pedagogiem jādara viss:

„…lai veidotu klasē tādu atmosfēru, kas nepieļauj dzimumu atšķirību izpaušanu.Meklējiet jebkuru palīdzību, lai lauztu stereotipa priekšstatus par dzimumiem. Nekad nepieļaujiet izņēmumus pēc dzimuma pazīmes.”



6.
To, ka pašreizējā normatīvā bāze tikumiskās audzināšanas nodrošināšanā ir nepietiekama un ir nepieciešami skaidrāki kritēriji, apstiprina arī piemēri no reālās prakses. Piemēram,  lai gan informatīvajā telpā tiek pozicionēts viedoklis, ka pēc sabiedrībai un deputātiem kopīgiem spēkiem izdevies panākt, ka  Dānijas metodiskais materiāls “Pirmsskolas, kurās ir vieta  Pepijprinčiem un Pirātprincesēm” un bērnu grāmatu ‘Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un “Diena, kad Rūta bija Rihards” (2012) atzīstamas par nepiemērotiem izmantošanai pirmsskolu izglītības darbā, Valsts izglītības un satura centra viedoklis šajā nostājā ir cits:
Valsts izglītības satura centra  (VICS) Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja vietniece Ineta Upeniece konferencē “Combating Gender Stereotypes in and through Education” (Cīņa pret dzimum stereotipiem izglītības saturā un procesā” kas notika Somijā, Helsinkos  2014.gada 9.-10.oktobrī savā prezentācijā Dānijas metodisko materiālu un bērnu grāmatas par Kārli un Karlīnu minēja kā labās prakses piemēru, ko Latvijai bijusi drosme pārņemt (sk. 18. un 25., 26. slaids:

prezi.com/-otrny2q68..hare&utm_medium=copy )

Šāda VISC nostāja pausta, neskatoties uz to, ka Dānijas metodikā un bērnu grāmatās grāmatā izmantotos paņēmienus par nepiemērotiem, pat kaitīgiem bērnu psihei atzinusi arī Latvijas Dzimumu līdztiesības komitejas locekle, psiholoģijas doktore, klīniskā psiholoģe un psihoterapeite Inta Poudžiunas savā zinātniskajā publikācijā „Dzimtes vienlīdzības konstruēšanas psiholoģiskie aspekti grāmatā „Diena, kad Rūta bija Rihards un Kārlis bija Karlīna””[9].

To, ka metodē un grāmatās izmantotās teorētiskās nostādnes nav piemērotas izmantošanai praksē, norādījuši arī  speciālisti Lietuvā un Dānijā.

Dānijas transpersonu asociācijas 2010.gada 22.aprīļa ziņojumā par transseksuāliem bērniem, kuri atrodas dienas aprūpes iestādēs   (Landsforeningen for Transvestitter og Transseksuelle,  „Vedrørende: Transkønnede børn i daginstitutioner”) pausts šāds viedoklis par šo Dānijā radīto mācību un metodisko materiālu pirmskolām:

•     metodikas teksts liecina par to, ka autoriem pietrūkst zināšanu par transsekuālismu, dzimumu, dzimumu identitātes traucējumiem, vai to, ka autoriem ir nepareiza izpratne par šīm lietām;

•     metodikas autori uzskata dzimumu par tādu faktoru, kas var tikt konstruēts, kad bērns vēl ir mazs, un, ka pedagogiem ir noteikta loma šajā procesā;

•     metodikas teksts, šķiet, seko kļūdainajām teorijām, kuras izstrādāja amerikāņu psihiatrs Džons Monijs (John Money), t.i, ka dzimums nevis iedzimst, bet ir ieaudzināms.

Lietuvas psiholoģijas un bērnu psihoterapijas speciālisti arī norādījuši, ka metodika vērsta uz seksuālo orientāciju dažādības popularizēšanu un bērnu seksuālās uzvedības noviržu normalizēšanu pirmskolas iestādēs (ģimenes psihoterapeits G.Vaitoška, psiholoģe  V. Kuļaviene  u.c.)[10] .


 

[1] Pieejams: http://www.peace.ax/images/stories/pdf/M…

[2] Dzimumu līdztiesības komitejas izveidotās darba grupas rekomendācijas sieviešu un vīriešu skaita līdzsvarošanai un dzimumu līdztiesības aspektu integrēšanai Latvijas pirmsskolas, vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības līmeņos, izglītības procesā un saturā līdz 2020.gadam”.
Pieejams: http://www.lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidz…

[3] http://www.knip.lv/aktualitates/kandavas…

http://jaunatne.daugavpils.lv/lv/jaunumi…

[4]   http://www.ntz.lv/tukuma/apgust-prasmi-t…

http://www.knip.lv/aktualitates/kandavas…

[5] Pirmsskolas kurās ir vieta Pepijprinčiem un Pirātprincesēm. Iedvesmojošs metodiskais līdzeklis darbam ar dzimumlomām un līdztiesību”. – Labklājības ministrijas, Ziemeļu ministru padomes birojs, 2012.- 33.lpp.

Pieejams: http://www.lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidz…

[6] Pieejams: http://www.eurialo.eu/public/documenti/C…

[7] Pieejams:  http://www.iac.edu.lv/assets/Uploads/Mat…

[8] Pieejams:  http://tolerance.kid.lv/wp-content/uploa…

[9] Pieejams: Portāls academia.edu „Dzimtes vienlīdzības konstruēšanas psiholoģiskie aspekti grāmatā „Diena, kad Rūta bija Rihards un Kārlis bija Karlīna””, Vija Vītola, Inta Poudžiunas. Pieejams:     https://www.academia.edu/7191620/Dzimtes…  vai „Dzimtes konstruēšana. Zinātnisko rakstu krājums”, izdevniecība „Avens un partneri”, 2013

[10] G.Vaitoška. „Lyčių lygybė ar smegenų plovimas?”, http://www.DELFI.lt, 2012.gada 15.oktobris. Pieejams:  http://www.delfi.lt/news/ringas/lit/gvai…;

Nacionalinė šeimų ir tėvų asociācija.Pozicija”Dėl Šiaurės ministrų tarybos biuro Lietuvoje ir Moterų informacijos centro bandomojo projekto tolesnės eigos ir vykdymo”, 2012.gada 6.novembrī. Pieejams:http://www.nsta.lt/index.php/pozicija/58…;

„Homoseksualizmą skatinančia“ vadinama mokymo metodika Lietuvos vaikų nepasieks”,http://www.DELFI.lt, 2012.gda 5.novembris. Pieejams:   http://www.delfi.lt/news/daily/education…

„Kai Rikė buvo Rasmusas, o Frederikas – Frida”, Milda KNIEŽAITĖ, Lietuvos žinios, 2012.gada 6.jūnijā

Pieejams: http://lzinios.lt/lzinios/Mokslas-ir-svi…  u.c.