Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludinās Saeimā pieņemtos grozījumus Izglītības likumā, kas cita starpā nosaka, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene.

Sociālajā tīklā Twitter sestdien izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile norāda, ka “prezidents atbalsta Izglītības likuma grozījumus, pret kuriem iebilda gan atbildīgā Saeimas komisija, gan Izglītības un zinātnes ministrija”.

Pieņemtais likums paredz vairākus jaunumus izglītības sistēmā – gan definējot Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru, gan akcentējot izglītojamo tikumisko audzināšanu un izglītības iestādes padomes iesaisti mācību un audzināšanas procesā, gan paplašinot vidusskolu dibināšanas iespējas. Likums precizē prasības iestādes vadītājam, kā arī noteic, ka izglītības iestādes nosaukumam ir jābūt valsts valodā, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Bērziņš ir saņēmis vairākus argumentētus lūgumus gan izsludināt šo likumu, gan to neizsludināt un prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Valsts prezidents, izvērtējot paustos viedokļus, ir nolēmis likumu “Grozījumi Izglītības likumā” izsludināt, respektējot ievērojamo deputātu atbalstu kopumā pieņemtajam likumam, kā arī to, ka tiesību uz izglītību īstenošanas veids pamatā ir tiesībpolitisks jautājums. Saņemtie priekšlikumi tiks nosūtīti Saeimas atbildīgajai komisijai, jo tie prasa padziļinātu izvērtējumu un diskusijas.

Jau ziņots, ka viens no tiem, kuri vērsās pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt likumgrozījumus, bija parlamentārietis Veiko Spolītis (Vienotība).

Vēstulē prezidentam Spolītis norādīja, “ka vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs par mācību līdzekļiem, metodēm, materiāliem, informāciju lemj vecāki skolas padomē, kas faktiski ļauj īstenot Latvijas Republikas Satversmei pretēju politiku”.

Spolītis lūdza Bērziņam pirms lēmuma pieņemšanas lūgt šīs normas saturisko ekspertīzi pedagoģijas zinātnes lietpratējiem no universitātēm, kā arī lūgt atzinumu lietpratējiem Izglītības kvalitātes valsts dienestā.

Spolītis uzsvēra, ka likums ir pretrunā ar Satversmē ietverto cenzūras aizliegumu. “Lai arī Satversmes priekšvārds nostiprina kristīgās vērtības, jāuzsver, ka Saeimas debates atspoguļoja Satversmes 99.panta pārkāpšanu, dodot priekšroku vienas reliģijas vienai konfesijai, iespējams, pat netradicionālai konfesijai vai tradicionālas konfesijas fundamentālisma sektai”.

Tāpat pieņemtais likums grauj izglītības sistēmas vienotību, turklāt iesaista administratīvu aktu izdošanā skolas padomes locekļus – vecākus un bērnus, kas izlemtu pedagoģiskās zinātnes lietpratēju vietā pedagoģijas metodes, kā arī “saskaldītu Latvijas izglītību tik sistēmās, cik ir iestāžu”.

Ņemot vērā to, ka likums paredz deleģējumu Ministru kabinetam atsevišķās jomās detalizēt Izglītības likumā noteikto, ir svarīgi nodrošināt normatīvā regulējuma precīzu formulējumu, norāda Valsts prezidents.

Likuma grozījumi arī nosaka, ka izglītības iestādēm, izņemot augstskolas, būs jāaizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai. Ministru kabinetam būs jānosaka šīs sistēmas kārtība un izvērtēšanas kritēriji.

Likumā arī noteikts, ka valdībai būs jānosaka tikumiskās audzināšanas vadlīnijas.

Tāpat noteikts, ka Izglītības iestādes padome lemj par mācību un audzināšanas procesā izmantojamo metožu un informācijas, tostarp mācību līdzekļu un materiālu, atbilstību šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī tikumiskās audzināšanas vadlīnijām.

Tādējādi Saeima atbalstīja daļu no deputātes Jūlijas Stepaņenko (S) iesniegtajiem priekšlikumiem.

Stepaņenko iepriekš piedāvāja Izglītības likumā iekļaut pantu “Izglītība un tikumība”, kurā tiktu noteikts, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kura atbilst Satversmes 110.pantā ietvertajām aizsargātajām un atbalstāmajām vērtībām, kā arī būtu paredzēts, ka mācību līdzekļu un citu materiālu, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko, estētisko, intelektuālo vai fizisko attīstību, izmantošana un izplatīšana izglītības iestādēs ir aizliegta.

Attiecīgie priekšlikumi todien sabiedrībā izraisīja plašas diskusijas, izskanot arī kritikai.

avots – http://www.irir.lv/2015/6/27/prezidents-berzins-izsludinas-tikumiskas-audzinasanas-grozijumus