“Princese uz zirņa” (“Nei panni di Zaff”) – tā grāmatas autori sākotnēji gribēja nosaukt šo grāmatu. Viņi apgalvo, ka tā notiek bieži – puika vēlas nēsāt kleitu un spēlēties ar lellēm, bet meitenes vēlas spēlēt futbolu utt. Cik bieži tas notiek, grāmatas autori neprecizē, taču acīmredzot viņuprāt tas ir gana bieži, lai ieviestu šādu grāmatu skolās kā mācību līdzekli.
Pirmais gan iespaids, iepazīstoties ar šo grāmatu, ir saistīts ar dusmām un izmisumu. Grāmatā bērni it kā galu galā ir laimīgi, jo dabūja ko vēlējās – puiši dabūja princešu kleitas, bet meitenes – kreklus. Tomēr viņu “laime” neizskatās visai pārliecinoša. Turklāt attēli ir visai kroplīgi. Nez kāpēc visiem bērniem ir milzīgas mutes…
Tātad, visu pēc kārtas… dzīvoja reiz puisītis Zaffs:
Un tā kā viņš piedzima puikas ķermenī (tipisks vārdu salikums šāda veida literatūrā – piedzimt puikas/meitenes ķermenī), tad sabiedrība viņam uzspieda sekojošas lomas:
Bet Zaffam tas viss nepatika, jo viņš gribēja būt princese:
Un dzīvoja arī viena meitene, kuru ģērba kā princesi, bet vienu dienu meitene sāka kliegt:”Pietiek!”
Turklāt meitenītei nācās klaigāt ne vienu vien reizi, acīmredzot sākotnēji tas bija dvēseles kliedziens, bet pēc tam viņa kliedza uz vecākiem un sabiedrību kopumā:
Kliedza bērni, kliedza un pēkšņi atrada risinājumu. Vajadzēja tikai samainīties ar drēbēm un lomām, turklāt bērni risinājumi atrada paši, jo pieaugušie grāmatā vispār netiek attēloti:
Grāmatā esošie bērnu attēli izskatās visai negatīvi, nomācoši. Tomēr bērniem grāmatas autori piedāvā arī vēl uzspēlēt pārģērbšanās spēli un mainīt grāmatas personāžiem drēbes:
Mūsu iespaids par grāmatu ir šāds: bērni nezina, ko vēlas… šodien viņi vēlas būt meitenes, rīt atkal gribēs būt puikas, bet vecākiem ir jāizpilda visas bērnu prasības, jo Eiropas jaunā politika nosaka, ka daudzveidība – seksuālā daudzveidība, genderu daudzveidība – ir jāciena un ierobežot to nekādā gadījumā nedrīkst
Autori par savu darbu ir visai gandarīti un jautā Jums, ko Jūs par to domājat?
